Mikroskops

Katrs mazais cilvçks, kas apmeklçja pamatskolu, saprot, kâ norâda mikroskops. Daudz jautrîbas aplûkoja preparâtus, kas bija gudrâki saskaòâ ar ðo gudro ierîci. Daudz krâsu un zinâtkâri, lai redzçtu, piemçram, balto asinsíermenîðu dabu, padarîja visu nodarbîbu interesantâku ar mikroskopu.

Tomçr profesionâïi nebûs apmierinâti, bet attçls ir lielâks. Viòiem ir vajadzîgs labs un spçcîgs palielinâjums, pietiekams spuldzes spçks, lai apgaismotu preparâtu, kâ arî daudzi daþâdi elementi, ko nepievçrstâ persona var izvçlçties nepareizi. Piemçram, zinâtnieks bûs vairâk ieinteresçts elektronu mikroskopâ, jo viòð var dot attçlu lîdz pat vairâkiem miljoniem reiþu. Taèu mâjas lietoðanai mçs to nepçrkam, jo tas aizòem daudz vietas, bet parasti tas ir dârgs aprîkojums. Ðeit uzmanîba tiek pievçrsta iekârtai, kas balstîta uz pareizi sakârtotiem objektîviem, t.i., optisko mikroskopu. Tas nodroðina labi zinâmu kosmosa ietaupîjumu un ir ïoti vienkârðs. Papildus ðiem diviem veidiem ir daudz sareþìîtâka iekârta. Mçs varam iegâdâties akustiskos mikroskopus, izmantojot akustiskos viïòus, hologrâfiskos, kas veic daudz enerìijas un spçcîgus attçlus, trîsdimensiju attçlus. Tomçr, cik âtri mçs atgrieþam ðâdas mâjas organizâcijas, mums nav nepiecieðams. Kâpçc? Un vai persona, kas vada dârzeòus savâ dârzâ pie çkas, izmantos kombainu? Dârgâkie mikroskopi nav parastais lietotâjs pasaulç. Ievçrojamu daudzumu ðîs mçbeles mçdz iegâdâties mâjâs, piemçram, lai bçrns kâdu laiku varçtu jautri pavadît laiku. Bet pçc daþiem mçneðiem tas tiek ievietots skapî vai pagrabâ, kur tas samazinâs no uzkrâðanâs putekïiem. Tâpçc, izvçloties mums pareizo mikroskopu, mums jâdomâ par to, ko mçs meklçjam, lai nebûtu noþçlu par iztçrçtajiem lîdzekïiem.