Izglitibas mikroskopi

Jebkurâ dzîves jomâ personai, kas koncentrçjas uz kaut ko profesionâli, ir nepiecieðams vairâk profesionâla aprîkojuma nekâ hobijs. Mikroskops, kas bûs izdevîgs parastam mâjas lietotâjam, visticamâk, ir ierîce, kas to izmanto, izmantojot optiku. Tomçr zinâtnieks, kurð aplûko preparâtus daþu atomu lielumam, nevar tikt galâ ar iekârtâm, kas ir lieliskas no bioloìijas skolotâja zinâtnç.

Tomçr, patieðâm profesionâla aprîkojuma iegâdei ir izturîba. Vislabâkos rezultâtus iegûst ar laboratorijas mikroskopiem, kuros izmanto elektronu staru attçlveidoðanu (ko sauc par elektronu staru kûli. Viòiem ir daudz vietas, turklât viòi dod lielas summas. Turklât ir arî jautâjums par labas metodes izvçli izmantotajâ ierîcç. Mçs varam izvçlçties elektronmikroskopu, kas palielina preparâtus lîdz pat vairâkiem miljoniem reiþu (paðlaik visspçcîgâkais mikroskops pasaulç ïauj zinâtniekiem pievçrst uzmanîbu atseviðíiem ûdeòraþa atomiem. Ðâds mikroskops ir ïoti noderîgs, jo, jo tuvâk mçs esam, jo labâk mçs varam aprakstît mûsu apmeklçjumu. Ir arî ierîces, kas jûsu dzîvç neizmanto elektronus. Ðâdas iekârtas izmanto kâ ultraskaòas viïòus. Ðâdus mikroskopus sauc par akustiskiem. Ir arî fluorescçjoðas vielas, kas tiek izmantotas organisko vielu pçtîjumâ. Tâpçc pareiza laboratorijas mikroskopa izvçle nav acîmredzams uzdevums, un ir vçrts nokïût punktâ pirms iekârtu pasûtîðanas savai laboratorijai. Ja mçs to nedarîsim pirms tâ iegâdes, izrâdîsies, ka mçs esam pasûtîjuði ierîci, kas ir pârâk liela tâs vajadzîbâm, vai izmantojot tehnoloìijas, kas mums nepalîdzçs. Rezumçjot, ne katrs mikroskops, kas ir bagâts, ir izcilâkais, bet mçs, iespçjams, aplûkosim to, ko mçs vçlamies, un mçs ïoti lepojamies ar iegâdâto aprîkojumu.